Vēsture

JAPĀŅU VALODAS UN KULTŪRAS STUDIJAS “GENGO” VĒSTURE, AKTIVITĀTES, REZULTĀTI, NĀKOTNES IECERES

Studijas pamatā 1990.-1993. gados Japāņu valodas Vakara skolā izveidotie sakari ar Japānas valodnieku Jošio Jamaguči, valodmācības metodika, pedagoģiskās tradīcijas un darba stils. JVVS mācās dažādu vecumu un tautību 42 audzēkņi.

• • Jau 1990. gadā, līdz ar pirmās mūsu Japāņu valodas skoliņas sākumu – Jošio Jamaguči sabiedriskā kārtā nodibina Ōmijas pilsētā Latvijas draugu biedrību – lai skoliņas audzēkņiem būtu iespēja sarakstīties. Jau pirmās skolnieču 1994.gada vizītes laikā Tokijā notiek sanākšana. Bet dažas “sarakstes” notiek vēl šodien. Arī “dzīvā” sarakste ir laba valodas apgūšanas metode.

• • 1993.gadā 6 audzēkņi kļūst par JVVS turpinājuma – RD Japāņu valodas un kultūras vidusskolas pedagogiem un darbiniekiem, 27 – par 1.-10.klases audzēkņiem, kuriem pievienojas 19 jauni skolēni. Vairāki JVVS audzēkņi turpina apgūt japāņu valodu patstāvīgi.

• • 1993.-1994. māc./gadā Hokkaidō Pedagoģiskajā institūtā mācās pirmā viesstudente no Latvijas – JVVS pirmā izlaiduma audzēkne Katrīne Riekstiņa. Atgriežoties, K.R. gadu strādā par japāņu valodas skolotāju RD JVKVS, tad saņem uzaicinājumu vadīt Japānas Informācijas Centru un veic priekšdarbus Japānas vēstniecības atvēršanai Latvijā. Pēc augstskolas “Attīstība” absolvēšanas 1999.-2000.g. saņem iespēju pētnieciskajām studijām Vasedas Universitātē, kur iestājoties, K.R. japāņu valodas zināšanu apliecinājums ir JVVS izsniegtā APLIECĪBA. 2000.gadā K.R.iestājas Vasedas Universitātes japāņu valodas pedagoģijas maģistratūras budžeta vietā, 2002. g. pārstāv Vasedas universitāti, Latviju un Japāņu valodas Vakara skolu Starptautiskajā Japāņu valodpedagoģijas konferencē ar spīdošu 30 min.referātu un 2003.g. saņem maģistra grādu japāņu valodas pedagoģijā. Ar 2003.gada septembri studē Vasedas universitātes japāņu valodas pedagoģijas fakultātes (budžeta vietā) doktorantūrā kā vienīgā eiropiete. Līdztekus studē arhitekta- dizainera programmā. Vēl vairāki JVVS audzēkņi saņem Japānas IZM un Rotary stipendijas viesstudijām Japānā.

• • 1996.gadā pirmais RD JVKVS izlaidums tiek uzaicināts veidot pirmo japanologu kursu LU SF un tiek uzņemts uzreiz 2.kursā. Diemžēl tolaik LU nav ne pienācīgas bibliotēkas, ne arī augstskolas līmeņa pedagoģisko kadru. Nav programmu. Studentus māca RD Japāņu valodas un kultūras vidusskolas pedagogi Mičiko Šindo (angļu fil. maģ.)Ajumi Kurosava (latv.fil.maģ.), un Brigita Krūmiņa.
  • 1997.gadā arī 2. izlaiduma absolventes pievienojas (3.kursam).
  • 1998.gadā Latvijas izglītības vēsturē pirmoreiz iznāk valodskolas absolvācijas darbs – Japānas klasiķa Mijadzavas Kendži literāro pasaku tulkojums, kuru kopīgi veikušas 10.-12.kl. skolnieces JVKVS 1.-2. izlaidums.

• • 1998.gada 17.martā J .Raiņa Literatūras un vēstures muzejā notiek grāmatas Atvēršanas svētki, kas ievada vienu no tradicionālām izstādēm. Tēma “No baltas lapas līdz grāmatai”. Izstādē piedalās visi skolēni no 2.-12. klasei ar saviem tulkojumiem no japāņu valodas.
  • RD JVKVS 6.-12. kl.skolēni un LU studenti-japanologi piedalās Starptautiskajā Japāņu valodas līmeņa eksāmenā un saņem 1996.g. Budapeštā no 7 dalībniekiem 4 sertifikātus, bet 1998.gadā Londonā no 22 dalībniekiem 19 sertifikātus no 4.līmeņa (zemākā) līdz 2.līmenim.
  • 1998.gadā RD JVKVS ir Ziemeļu rajona skolu saraksta pirmajā vietā – no 109 skolas skolēniem 17 veiksmīgi startējuši rajona un pilsētas mācību olimpiādēs. Trīs gadus RD JVKVS ir dažādu pakāpju godalgu ieguvēja Japānas LM zīmējumu konkursā.
  • 1998.gadā notiek mēģinājums projektu nedēļas ietvaros sagatavot publicēšanai “Japāņu-latviešu gadskārtu grāmatu”, kurā būtu lasāmi gan skolēnu un studentu tulkojumi no japāņu valodas, gan pētījumi par divu tautu parašām un tradīcijām, gan ēdienu receptes. Taču 2001.g. RD JVKVS tiek likvidēta – optimizācija! Daļu skolas apvieno ar kristīgo skolu.

• • Pēc vairāku skolas audzēkņu un viņu vecāku iniciatīvas 1999.gadā tiek atjaunota Japāņu valodas Vakara skola – kā BO SIA “GENGO” (valoda) un darbs tiek turpināts pilnā apjomā – turpinās darbs pie RD JVKVS nerealizētās ieceres veidot skolu-muzeju-lektoriju uz B.B.K. 33 gadu laikā savāktās Japānas kultūras priekšmetu kolekcijas bāzes, turpinās pārtrauktā iecere veidot mācību materiālu-izdevniecību. Studija “GENGO” rīko izbraukuma zinātniski-populāras izstādes, lekcijas, sagatavota japāņu valodas apgūšanas programma kā integratīvā programma redzes invalīdiem pēc Braila sistēmas.

• • Japāņu valodas un kultūras studijā izveidotas vairākas ar praktisko valodniecību saistītas programmas ar mērķi apgūt japāņu valodu tam interesentu lokam, kas iecerējuši pievienot japāņu valodas zināšanas savai profesijai. Viens no galvenajiem uzdevumiem – nodrošināt pilnvērtīgu japāņu valodas likumu un īpatnību skaidrojumu dzimtajā valodā, tādējādi pēc iespējas ilgāk saglabājot studētājos nepieciešamību lietot dzimto valodu.
  • 2003. gada 24.septembrī Studija “Gengo” jau tradicionālajā sadarbībā ar Valsts Dabas Muzeju un Japānas preses fotogrāfu Hiroši Fudžī atklāj izstādi “Amazones mūžamežu opera”, lai runātu ar apmeklētājiem par tīru ūdeni un sarkanās rāses izdzīvošanas iespējām.
  • Studija gatava iepazīstināt interesentus ar dažādām zinātniski-populārām ekspozīcijām – “Japānas senās atklātnes”, “Japānas IZM mācību grāmatas”, “Japāņu grāmatas bērniem”, “Japānas tradicionālā manufaktūra” un taml.
  • 2008. gadā Studiju “GENGO” LR IZM akreditē profesionālās ievirzes un pilnveides programmās.
  • 2010. gadā Studija piedalās Starptautiskajā Ķīmijas konferencē ar lieltabulu SASTATĀMĀ ĶĪMISKO ELEMENTU TABULA 104 pasaules valodās.

• • Studijai savi stabili sakari ar Japānas valodpedagoģijas speciālistiem, zinātniekiem, skolotājiem.
  • Studijā paredzēta japāņu valodas programma neredzīgajiem Braila sistēmā, kā sociālās un psiholoģiskās rehabilitācijas programma.
  • No 1999. gada septiņi Studijas GENGO skolnieki bijuši iepazīšanās braucienā Japānā, bet trīs – stipendēti viesmācībām Japānas vidusskolās – kas nenoliedzami paaugstināja šo skolnieku valodzināšanu līmeni.
  • Skolas 20-gadē 2010. gada vasarā kopā ar Japānas kimono, ikebanas, tējas ceremonijas tradicionālo mūzikas instrumentu grupām Studija GENGO rīkoja izbraukuma pasākumus Rundāles pils Baltajā zālē, Siguldas koncertzālē Baltās Klavieres un Rīgas Mencendorfa namā, kur tika izstādītas arī 20-gades laikā veidoto skolu audzēkņu Japānas viesstudiju laiku fotogrāfijas.

• • Patlaban Studijas rīcībā ir ap 3000 sējumu vērtīgu bibliotēkas vienību, seno atklātņu, tradicionālo japāņu galda spēles KARUTA, kimono un citu lietišķās mākslas paraugu.
  • Neskatoties uz ekonomisko krīzi, darbs turpinās bez kredītiem un, joprojām – bez jebkāda atbalsta.
  • Sagatavošanā dažādās stadijās- “Japānas Dabasgrāmata” – nodaļa FLORA – veltījums izcilajam botāniķa Tomitarō MAKINO 150-gadei – kā mācību līdzeklis valodmācībai – jāattīsta nozarvalodu mācīšana un mācīšanās visdažādākajās jomās – meklējot floras un faunas nosaukumus, to burtiskos un zinātniskos tulkojumus, sastatot atradumus ar nosaukumiem ķīniešu un korejiešu valodās, japāņu valodas apguvēji gan iegaumē visu nepieciešamo pamatleksiku, gan iegūst izpratni par vārdveidi. Paralēli tiek gūtas iemaņas tekstu rediģēšanā, korektūru veikšanā, maketa sagatavošanā, drukāšanā un grāmatas iesiešanā.

• • 2012. gads, jūnijs – speciālizlaidums japāņu valodā «Mācīsimies latviešu valodu».

• 2012. gads, septembris – ekspozīcija – ZĪMĒ JAPĀNAS BOTĀNIĶI [18.-20.gs.]
• Ar 2014. gadu esam kļuvuši par Profesionālās tālākizglītības un pilnveides izglītības iestāde “Japāņu valodas un kultūras studija”
• 2017. gada 26. martā, mūžībā aizgājusi ilggadējā japāņu valodas pētniece, pedagoģe, māksliniece, multiplikatore, scenāriste, režisore un fotogrāfe Brigita Baiba Krūmiņa.
  Dzimusi 1943. gadā 18. septembrī, kopš 1965. gada strādājusi Rīgas Kinostudijā, ieskaņojusi Sprīdīti, bijusi Kinematogrāfistu savienības biedre; 1990. gadā atvērusi Japāņu valodas vakara skolu kas vēlāk tapa par Japāņu valodas un kultūras vidusskolu, no 1993.-1996. gadam pasniegusi japāņu valodu Latvijas Universitātē, bet kopš 1999. gada vadīja Japāņu valodas un kultūras studiju GENGO. 2010. gadā saņēmusi Japānas valsts apbalvojumu – Uzlecošās Saules ordeni par ilgstošu un būtisku ieguldījumu japāņu valodas apguves veicināšanā, japāņu kultūras popularizēšanā, izpratnes par japāņu kultūru padziļināšanā un draudzības sakaru stiprināšanā starp Japānu un Latviju. Sastādījusi vairākas vārdnīcas un plānā bija vēl daudz ieceru, ko īstenot, bet tagad mantojumā atstātās iestrādes jāturpina Krūmiņas audzēkņiem un iesāktā darba līdzstrādniekiem.