Nō teātrītis Ōsakā
Ja Japānā esat kādā viesnīcā, noteikti jāapiet ap stūri - ja nu... Re, mazs NŌ teātrītis... Durvis nav aizslēgtas - Saucu, kā parasts Latvijā, latviski - LABDIEN JŪSMĀJĀS, VAI IR KĀDS?
Kad izstaigāju visas telpas, uzrodas saimniece - teātrīša turētāja Jamamoto sieva. Paziņo, ka šodien brīvdiena. Nāciet rīt! Bet rīt jau būšu citur! Nu tad - ja varat - nāciet šovakar ap septiņiem...
Pēc trakā pārlidojums acis līp ciet, miegulis gāž no kājām, taču varonīgi noturos trīs stundas un - esmu vienīgā skatītāja lieliskā NŌ zālītē.
Divi aktieri man spēlēs manu mīļāko NŌ izrādi par PĒRKONLIKTENI!!!
Slavena luga - to spēlē visos Japānas tradicionālā teātra žanros. Pērkons-vīrs strīdas ar Pērkonsievu par to, kā vajag ducināt, mazais Pērkonītis grib būt kā lielie un brīnās, ka arī viņš paliks vecs. Kā gan gribējās lugas eksemplāru - vismaz kopiju, vismaz lapiņu !!!
Tekstu deklamē viens aktieris mūziķu grupas pavadījumā. Visas lomas kustībās rāda arī viens aktieris - vēdeklis viņa rokā var kalpot gan kā zibens, gan, krusa, gan zobens ...
Skatīties, protams, ir interesantāk - aizmirstu par fotogrāfēšanas likumiem.
Jau tas vien, ka atrodos senā ēkā, kas saglabājusies cauri visām kara likstām rada īpašu noskaņojumu. 2003. gadā palaimējās redzēt PĒRKONLIKTENI izcilā aktiera HAJAŠI beneficē Kjōtō viesnīcā -bet tas bija viesnīcā...
Īstenībā šis ir MĀCĪBU NŌ TEĀTRIS - tas māca Japānas skolniekiem un pieaugušajiem NŌ teātra īpatnības, tradīcijas, likumus, izveides noslēpumus.
Aizkustinoši - arī mani neatlaida bez mācīšanās...
Paldies, Jamamoto kundze!