Mičiko Šindō
Lieliskā skolotāja – Mičiko Šindō.
Ja ciemiņš no Latvijas - Kobučidzavas pilsētiņā pie Šindō namdurvīm - Latvijas karogs.
Un groziņā nav vis suvenīri no Latvijas - Rīgas Japāņu valodas un kultūras vidusskolā Mičiko-sensei ne tikai mācīja japāņu valodu, bet ...
... mācījās pati - pie mājturības skolotājas Dinas Kauliņas - Tautas daiļamatu meistarienes.
Mājturībā Mičikō prasmīga.
Taču arī viņas vīrs Šindži labs kulinārs - gan maizi cept prot, gan kūkas, gan pirmos un otros ēdienus.
Tējas ceremonija japāņu ikdienas stilā - viņa gādībā.
Japānas kļava - momidži - pie Šindō mājas.
GENGO Studijas logo - MOMIDŽI lapiņas.
Hurma - japāniski KAKI. Japānas rudens ainava nav iedomājama bez kaki.
Gunta Krauze labprātāk to sažāvētu japāņu gaumē - taču - jāiztiek ar foto vien.
Kaki koki pie katras mājas.
Kaki virtenes žavējas gan pie kaimiņmājas, ...
... gan pie Mičiko mājas logiem, ...
... gan starp garāžas vārtu stutēm.
BBK nepaies garām nevienam MOMIDŽI kociņam...
Te nu mēs trijatā - Šindō pāris un BBK ar nūju. Nūjošana dotajā dzīves periodā ir BBK sports.
Mičiko skolo bērnus mazajā Kobučidzavas pilsētiņā. Svētdienā - skola ciet - pie tās satiekam tikai direktoru.
Šai skolā vēl skolnieku kārtā semestri mācījās Oļegs Orlovs un Viktors Garkavijs, vēlāk - trīs meitenes.
Nē jau - puika nav nosodīts stāvēt uz ceļiem - kārto treniņam savu tērpu.
Šis - jau gatavs.
Loka šaušanas - Kjūdō treniņš.
Vareni, vai ne?
Ne tik stilīgi, bet arī vareni!
Meitēns šaus pirmo reizi.
BBK atzīstas - mēģināja. Par grāvim pāri neaizlidināja bultu...
Pārējie turpina trenēt stiegras uzvilkšanu.
Ceļš aiz skolas vārtiem.
Uzminiet, kas būs pie auto stūres?
Pareizi - Mičiko! Pati! Vīrs i nemēģina.
Burbuļo tējkanna? Virtuvē klona grīda? Tā kādreiz bija arī Latvijas lauku mājas.
Teju vai katrā mazpilsētiņā ir tādi muzeji un uztur tos paši vietējie - gan kopj, gan ar eksponātiem apgādā.
Smaržo koks, smaržo lietus ārpusē...
Šī tējkanna - viena no Kobučidzavas muzeju eksponātiem, no kura mums tiek pa tējas tasei.
No niedru jumta pil...
Malku žēl, taču ko lai dara - lietus visur ir vienāds.
Ja sāksi sūkstīties, uzlīs vēl pamatīgāk.
Un - te jums lietus likums - ja pārāk stingri uzlīst - ātrāk skaidrosies.
Varbūt lija tikai tamdēļ, lai mēs justos kā Latvijā? Sanāca?
Tur tālāk - kādreizējie muzeja ēku un tā eksponātu senie īpašnieki ap 300 gadu laikā.
Kobučidzavas kapi.
Un protams - MOMIDŽI.
Un protams - Fudži-san - Fudži kalns. San - šajā nosaukumā - kalns.
Mičiko tikai viena jaka. BBK - vīstās visā, kas pa rokai. Uz kalnu pusi kļūst aukstāk.
Kobučidzavas Alpi mākoņos slēpjas.
Koki arvien vairāk atgādina kandži [hieroglīfus]
Bet mākoņi arvien vairāk atgādina Latviju.
Neskaties pa labi - tur apmācies. Skaties uz proekšu - skaidrs!
Un pat kāda pienene turas pie savas zaļās dzīvības.
Japāņi paraduši atstāt krūmos un kokos augļus - putniem.
Tas nav graustiņš - senatnīte.
Ginkga koks - viens no Japānas simbolaugiem, kā momidži, kā hurma.
Savrupmāja.
Savrupmāja.
Izskatās pēc muzeja? Šindō izklauvējās pie visām durvīm - saimnieki nav mājās. Žēl...
Melones uz dakstiņiem? Var tikai iedomāties, kā tur iekšā...
Fasādes elements - āra lampa zem niedru abažūra.
Bambusi vēl zaļo...
Nepazīstami augļi.
Sarkanais āboliņs un zaķkāposti?
Koku raksti.
Koku raksti.
Vai nu saullēkts, vai saulriets.
Ceļā uz Fudži kalnu.
Lieliskie ceļmalas brikšņi.
Gandrīz neskarta daba Japānas vidiņā.
ja neskaita transformatora stabu.
Re - Fudži kalns. Jau ar sniegu. Bet uz Fudži kanu labāk skatīties no tālienes - lai ģīmja grumbas neredz.
Lūk - nu patiešām labāk!
Un tas ir fotogrāfēts pa Mičiko viesu guļamistabas logu.
Labāk nebaidīties no aukstuma un iziet uz terasi un tad ...
Un no otras terases.
Fudži kalna portrets pirms rītausmas.
Debesīs vai nu nošu līnijas vai šjamisen stīgas - atliek tikai uzskaņot.
Jums tas stabs traucē? Man gan - ne! Grafisks stabs.
Ja Mičiko nepieklauvētu pie loga - nebūtu ne Fudžikalna portreta, ne mūzikas. Paldies, Mičiko!!!
