Grāmatas par Latviju un latviešu pasakas Japānā
Grāmatas par Latviju, latviešu dziesmu un pasaku tulkojumus pēdējā laikā Japānā izdod visai bieži. Viena gada laikā - 3 latviešu pasaku grāmatas. Tas ir vērā ņemams vēsturisks fakts. Gan izdevēja Gendžirō Ito, gan vēsturnieces Sonoko Šimas, gan citu grāmatu veidotāju grāmatas ir jau daudzu japāņu grāmatu plauktos.
Profesora Ito dāvana.
Dianas Kaijakas ilustrācijas uzvarēja lielā konkursā.
Šī ir lappuse no citas latviešu pasaku grāmatas. Tulkojums caur angļu valodu.
Tā ir Una Volkova, strādā Higašikavā kā sabiedrisko attiecību koordinātore. Unai jāpaspēj viss. Tāpēc labi jāēd.
Latviešu teiksmu krājums.
Uzminējāt? Kaķīšu dzirnaviņas.
Neparasta grāmata. Rūjienes sadraudzības pilsētas Japānā - Higašikavas izdevums. Latviešu pasakas ar Rūjienas mākslas skolas skolnieku lieliskajiem zīmējumiem.
Šo izlasiet paši.
Rūjienieši, jūs esat lieliski mākslinieki! Apsveicam!
Bildes vidū lieliskā Keiko Osanai.
Neatceramies Keiko spēlējam šjamisen. Šoreiz viņa ir autore neparastai grāmatai.
Vēl viena Keiko, šoreiz māksliniece Nakajama. Kā redzat, abas mākslinieces ir dzīvespriecīgas, jautras un talantīgas.
Izdevniecība "Pētergailis" grāmatas formātu izvēlējās pēc abu Keiko ieteiktā.
Grāmata divās valodās - japāņu un latviešu. Bet reklamē Rīgu.
Šī ir īsta japāņu sakura Rīgā.
Ajumi Kurosava strādājusi Japāņu valodas vakara skolā, pēc tam bijušajā Japāņu valodas un kultūras vidusskolā, aizsākusi pirmo Japānas studiju kursu Latvijas universitātē un pat dziedājusi dziesmu svētkos.
Par visu rakstījusi grāmatā.
Labi zina latviešu valodu, baltu filoloģijas maģistre.
Japāņu fotogrāfijas patriarhs, folklorfotogrāfs Haga Hideo. Latvijas vēstniecības atklāšanā Japānā. Latvijā bijis gan Ziemassvētkos, gan Līgo svētkos. Fotogrāfējis Japāņu valodas un kultūras vidusskolas pirmo izlaidumu.
Haga Hideo kameras objektīvā visas pasaules visdažādākās tradīcijas.
Ōsakas kinohronika? Intervija? Nekā nebija, Jūs paši būsiet intervijas objekts...
Taifūns un Taeko Ueda. Pirms kādiem gadiem, vasarā - vadīja seminārus Gengo skolā.
Par visu, ko Taeko redzējusi Latvijā - šajā grāmatā.
Japānas Nacionālā informātikas institūta Viktor Garkavij! Vai nav laiks sākt rakstīt grāmatu par Japānu?
Viktoru mācījusi arī Mičiko. Arī Mičiko uzrakstījusi grāmatu. Tikai tagad Mičiko brauc nevis ar autiņu, bet ar milzu kuģi apkārt pasaulei - pelnīta atpūta.
Mičiko Latvijas bērnus un studentus mācīja trīs gadus. Tikai garā stiprs japānis var izturēt tik ilgu laiku. Par to arī grāmata.
No Takao-dzan var redzēt gan Fudži kalnu - tas tērpies miglā, gan Mičiko pilsētiņu - tā bija Masas Fukuharas ideja - doties uz šo kalnu. Esot 2 Gaiziņu augstumā.
Fukuhara smaida nejau kamerai. Viņš mēģina šūpot šo tiltiņu, uz kura stāv fotogrāfs, kas pārguris no kāpšanas lejup no kalna.
Fukuhara jau no 1993.gada piedalās pasaules apceļošanas grāmatas sērijā "Baltijas trīsvalstis". Tā mūs sauc Japānā.
Palaimējās, īsti mūki pūš īstas lielo jūras gliemežu taures.
Daiki Horiguči (attēlā pa kreisi) latviski runā brīvi, doktora disertāciju aizstāvējis par priedēkļiem latviešu valodā. Piedalījies ar kori, kas izpilda latviešu dziesmas Dziesmu svētkos, vada Japānā latviešu valodas nodarbības.
Te ir viņa latviešu valodas mācību grāmata japāņiem. Iekšā disks, kuru ierunājuši Arta Tabaka un Ivars Grundsbergs.
Takao-dzan saknes. Saknes no 2000 gadu veca koka.
Profesore Sonoko Šima pēta Latvijas vēsturiskās saknes.
Pirmais izdevums par Latviju Eiropā.
Šis ir stāsts par Baltijas valstu vēsturi. Tā kā pacentāmies pagādāt profesorei daudz Latvijas filmu ierakstu - nākamā grāmata par Latvijas kino. Profesorei Šimai Šjōvas universitātē liela biblio un videotēka par Latvijas tēmu.