Senču piemiņas muzejs Hamasakā
Dzīvoja Hamasakā japāņu tradicionālā dzēriena SAKE darītāju dzimtas vairākas paaudzes.
Mūsdienu pēcteči negribēja turpināt senču nodarbi - nu jau strādāja citur un citos darbos.
Taču mazmeita no vectēva 400-gadīgā nama un sake darītavas izveidoja SAKE MUZEJU.
Kā jau Japānas mazpilsētā - hamasakieši un tuvējās apkaimes iedzīvotāji - visi nāca palīgā.
Katrs nesa to, kas pašam likās vērtīgs kā muzeja eksponāts.
Mājā jau esošajiem FUSUMA gleznojumiem pievienojās vēl citi, arī kaligāfijas.
Arī vietējā dzejnieka manuskripti pieejami šajā muzejā.
Sake izpildīto pasutījumu listes - nu jau kā mākslinieciski vērtīgi eksponāti. Blakus - grozā - rīss un pudele...
Tā tērpās saimnieks retajos svētku brīžos.
Svarīga vieta japāņu dzīvē - tualete. Šis trauks vārdnīcā saucas ASAGAO - ir tāds augs - vītenis, latīniski Clematis...
Un arī FUROBA - vanna, kurā gan varēja karsēties tikai viens cilvēks...
Saimnieka mazmeita atļāva šo mazo resgalību - mūsu pirmā skolotāja MIHO nomēģināja... Es neietilptu, tāpēc i nemēģināju.
Gribētos padzīvot, pastrādāt šai namā... Jo šeit ir īstā Japāna!
Bet Jūs nepacietīgi gaidat p kur tad virsrakstā solītā BONSAI IZSTĀDE SAKE MUZEJĀ? Mieru, tikai mieru!
Vienā no senās ēkas telpām ir muzejs, kurā notiek visdažādākās izstādes. Šoreiz - BONSAI.
Visīstākais BONSAI - dzīvie mazie kociņi. Protams, mazo, mākslinieka idejai pakļauto augu ir žēl. Bet nožēlojami ir saukt par bonsai mākslīgi izveidotu «bonsai»...
Bonsai audzē un veido ilgi.
Bonsai maksā milzu naudu.
Bonsai - kā daži mediji vēsta - esot ņemams līdzi ceļojumā uz ārzemēm... Kad? Kas? Varbūt kāds senāks imperators...
Iedomājieties šo kompozīciju savā bagāžā, pat ja esat oligarhs...
Bonsai augus gan veido cilvēks, bet pakļaujas viņi Dabas likumiem kā visi augi.
Šo gan es gribētu - mans mīļaugs - MOMIDŽI, Japānas kļava. Un mūsu Studijas GENGO simbols.
Dzīvoja Hamasakā japāņu tradicionālā dzēriena SAKE darītāju dzimtas vairākas paaudzes.
Mūsdienu pēcteči negribēja turpināt senču nodarbi - nu jau strādāja citur un citos darbos.
Taču mazmeita no vectēva 400-gadīgā nama un sake darītavas izveidoja SAKE MUZEJU.
Kā jau Japānas mazpilsētā - hamasakieši un tuvējās apkaimes iedzīvotāji - visi nāca palīgā.
Katrs nesa to, kas pašam likās vērtīgs kā muzeja eksponāts.
Mājā jau esošajiem FUSUMA gleznojumiem pievienojās vēl citi, arī kaligāfijas.
Arī vietējā dzejnieka manuskripti pieejami šajā muzejā.
Sake izpildīto pasutījumu listes - nu jau kā mākslinieciski vērtīgi eksponāti. Blakus - grozā - rīss un pudele...
Tā tērpās saimnieks retajos svētku brīžos.
Svarīga vieta japāņu dzīvē - tualete. Šis trauks vārdnīcā saucas ASAGAO - ir tāds augs - vītenis, latīniski Clematis...
Un arī FUROBA - vanna, kurā gan varēja karsēties tikai viens cilvēks...
Saimnieka mazmeita atļāva šo mazo resgalību - mūsu pirmā skolotāja MIHO nomēģināja... Es neietilptu, tāpēc i nemēģināju.
Gribētos padzīvot, pastrādāt šai namā... Jo šeit ir īstā Japāna!
Bet Jūs nepacietīgi gaidat p kur tad virsrakstā solītā BONSAI IZSTĀDE SAKE MUZEJĀ? Mieru, tikai mieru!
Vienā no senās ēkas telpām ir muzejs, kurā notiek visdažādākās izstādes. Šoreiz - BONSAI.
Visīstākais BONSAI - dzīvie mazie kociņi. Protams, mazo, mākslinieka idejai pakļauto augu ir žēl. Bet nožēlojami ir saukt par bonsai mākslīgi izveidotu «bonsai»...
Bonsai audzē un veido ilgi.
Bonsai maksā milzu naudu.
Bonsai - kā daži mediji vēsta - esot ņemams līdzi ceļojumā uz ārzemēm... Kad? Kas? Varbūt kāds senāks imperators...
Iedomājieties šo kompozīciju savā bagāžā, pat ja esat oligarhs...
Bonsai augus gan veido cilvēks, bet pakļaujas viņi Dabas likumiem kā visi augi.
Šo gan es gribētu - mans mīļaugs - MOMIDŽI, Japānas kļava. Un mūsu Studijas GENGO simbols.